Doktorantūra – zinātņu doktoru gatavošanas sistēma augstskolās un valsts zinātniskajos centros. Doktorantūras studiju programma Latvijā ir universitātēs (LU, LLU, RTU, RSU, Daugavpils universitātē), kā arī LKA, LMA, LMzA, LSPA, Latvijas Policijas akadēmijā, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Uzņemšanai doktorantūrā nepieciešams maģistra grāds vai tam pielīdzināts akadēmisks grāds vai diploms. Studijas ilgst 3-4 gadi. Latvijā doktorantūra ietver laiku doktora disertācijas izstrādāšanai, augsta līmeņa studiju un eksāmenu kārtošanu. Doktora grādu piešķir pēc publiskas doktora disertācijas aizstāvēšanas un doktorantūras studiju nobeigumā. Doktora grādu piešķiršanas kārtību un augstskolas vai zinātniskās iestādes, kas to drīkst darīt, nosaka un attiecīgās promocijas padomes apstiprina Latvijas Zinātnes padome. Promocijas padomes ir LU, LLU, RTU, RSU, Daugavpils universitātē, vienā specialitātē – LKA, LMA, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā; darbojas arī Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas promocijas padome. Zinātniskā grāda piešķiršanas nosacījumus un programmas konkrētās zinātnes disciplīnās apstiprina augstskolas koleģiālās pārstāvju institūcijas, tos izskata Latvijas Zinātnes padome. 2002. gadā Latvijas augstskolās mācījās 1245 doktoranti.
Doktors (latīniski doctor skolotājs <docere mācīt). Augstākais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu zinātnisku darbu (disertāciju); persona, kam piešķirts šis grāds. Latvijā 1992-99 tika piešķirts 2 pakāpju doktora grāds – zinātņu doktors un habilitētais zinātņu doktors (augstākā pakāpe). Kopš 2000 piešķir tikai zinātņu doktora grādu. Universitātes un akadēmijas par īpašiem nopelniem zinātnē vai mācību darbā var piešķirt goda doktora grādu. Padomju okupācijas laikā augstākie zinātniskie grādi bija zinātņu kandidāts (no 1992 tika pielīdzināts zinātņu doktoram) un zinātņu doktors (tika pielīdzināts habilitētajam zinātņu doktoram). 1984. gadā Latvijā bija 4620 zinātniskie kandidāti, 379 zinātņu doktori, 2002 – 4680 zinātņu doktori, 881 habilitētie zinātņu doktori.
"Latvijas enciklopēdija" 2 sēj., Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003, 246-247.lpp
